Komentāri (20)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Foto: Andris Bondars

Svētdien mednieku biedrības "Kurmītis" biedrs, bijušais mežsargs, ogrēnietis Juris Šķirmants Suntažu pusē nomedījis īstu retumu – skaistu, plankumainu lūšu mammu, Fakti.lv uzzināja biedrībā.

Kā norāda biedrības vadītājs Andrejs Upītis, lūsis ir dižciltīga trofeja, kuru vieglāk nomedīt ziemā, kad zemi klāj sniegs. Pašreizējos laika apstākļos tas ir īsts mednieka un viņa suņu veiksmes stāsts. Lūšu medības Latvijā ir stipri ierobežotas - gada laikā atļauts nomedīt vien 150 šīs sugas pārstāvju. Izpildot normatīvo aktu prasības, par J.Šķirmanta nomedīto lūsi nekavējoties paziņots virsmežniecībai.

Restaurējot notikumu gaitu, A.Upītis stāsta, ka mednieki devušies aļņu medībās Kangaru purvā pie Suntažu un Ropažu pagasta robežas. Šajā reģionā jau gadu desmitiem novēroti arī lūši. "Tajā pusē vēl bija sniedziņš. Gājām pa svaigām aļņa pēdām, bet tad tās gluži kā "izkūpēja gaisā". Sekojām vecākām pēdām,” atceras A.Upītis. J.Šķirmants stāsta, ka viņam stāvot pie kāda grāvja, suņi sākuši riet uz tuvējo krūmu puduri, no kurienes atskanējusi plēsoņas balss. Vienreiz, otrreiz. Saimnieks jau gribējis medību biedrus apsaukt, bet tad no krūmiem izlēcis lūsis. Brīdī, kad tas jau „lidojis pāri” stigai, ar vienu vienīgu lēcienu nonākot līdz stigas vidum, pieredzējušais mednieks raidījis šāvienu, ievainojot majestātisko dzīvnieku. Cīņā ar lūsi iesaistījušies medību suņi – krievu Eiropas laika un zelta rotveilers. Lūsis cīnījies nikni cīnījies par savu dzīvību un drīz vien abi cilvēka draugi guvuši bīstamus ievainojumus. „Suņus žēlodams, šāvu vēlreiz,” par pēdējo, nāvējošo šāvienu stāsta J.Šķirmants. 

Lūsis izrādījies gana liels, 26 kilogramus smags. Viņu mednieki nolēmuši atdot Salaspils zinātniekiem, kuri pēta Latvijas lūšus. Sev paturēšot tikai ādu un galvaskausu, ar kuriem varot piedalīties medību trofeju izstādēs. Ne katram medniekam izdevies nobaudīt lūša gaļu. Tā iepriekš termiski jāapstrādā un garšojot pēc teļa gaļas.