Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Mums visiem jau kopš bērnības tiek mācīts, ka ar uguni nedrīkst spēlēties. Uguns jebkādā veidā ir bīstams. Tomēr iestājoties pavasarim, daudzi aizmirst, ka uguns nav kontrolējams, tas no laba drauga un palīga vienas sekundes laikā pārvēršas par ļoti nopietnu un nežēlīgu ienaidnieku. Diemžēl visbiežāk uguns nelaimes izceļas mūsu neuzmanības un aizmāršības dēļ.

Cilvēki, kas aizdedzina kūlu, bieži vien neaizdomājās par sekām, par to, ka uguns acu mirklī var palikt nevaldāms un nekontrolējams. Kūlas dedzināšana var atņemt cilvēkiem mājas un pat dzīvības.

Pērnās zāles jeb kūlas dedzināšana vēl joprojām ir izplatīta visā Latvijā. Kūlas dedzināšana ir ne tikai tīša, ļaunprātīga rīcība, kas nodara kaitējumu dabai, bojājot augsni un sadedzinot dzīvās radības, bet arī apdraud pašus dedzinātājus, apkārtējos cilvēkus un viņu īpašumus.

Kūlas ugunsgrēkam var būt pavisam cits cēlonis - stikla gabaliņš, plēve vai jebkāds cits priekšmets, kura struktūra palielina saules siltuma enerģiju un ar to izraisa uguns aktivizāciju, kas tālāk pārvēršas par ugunsgrēku, bet sākums visam tam ir tīša, ļaunprātīga cilvēka rīcība - nevēlēšanās jau laikus sakopt savu teritoriju.

Kūlas dedzināšana ir aizliegta, turklāt, ja šādas ļaunprātīgas darbības rezultātā cieš īpašums, tad visā Latvijā pieņemtā apdrošināšanas prakse nosaka, ka par šādiem negadījumiem apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Notvert vainīgos kūlas dedzinātājus ir samērā grūti, un tad tiek sodīti neapstrādātās zemes īpašnieki, kuru teritorijā konstatēts kūlas ugunsgrēks.

Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Šo noteikumu 21. punkta 3. daļa nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, veic zemes īpašnieks (vadītājs).

Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var saukt pie atbildības gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.

Reģionālās pašvaldības policijas Ikšķiles novada nodaļas darbinieki Lieldienās pastiprināti kontrolēs kūlas dedzināšanu un sauks pie atbildības ikvienu likumpārkāpēju.

Tāpēc lūgums Ikšķiles novada iedzīvotājiem būt atsaucīgiem un nekavējoties ziņot Reģionālās pašvaldības policijas darbiniekiem par kūlas dedzināšanas gadījumiem, iespējams tā jūs glābsiet savu vai kāda cita dzīvību un īpašumu.