Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes sabiedrisko attiecību nodaļa
  Publicēts: 2011-04-12  12:49:00 / Sports
 
 Ziņot redakcijai  

Ogrēnietis Modris Krūze atjaunojis tramplīnlēkšanas tradīcijas Ogrē un Latvijā.

Ogrēnietis Modris Krūze ar tramplīnlēkšanu (lēkšana no tramplīna ar slēpēm) aktīvi nodarbojies vidusskolas laikā – 60. gadu vidū. Tolaik pie Ogres 1. vidusskolas, izmantojot piemēroto augsto kalnu, bija uzstādīta tramplīnlēkšanai piemērota estakāde, kur jauniešiem nodarboties ar šo sporta veidu, kas ziemas olimpiskajās spēlēs iekļauts kopš 1924. gada.
 
Līdzvērtīgi rezultāti igauņiem
“Tolaik sportistus ļoti atbalstīja sporta biedrība “Vārpa”, bet visa aktīvā darbošanās apklusa 70. gadu sākumā, kad Latvijā bija ļoti maz sniega,” atminas M. Krūze. “Šis sporta veids man šķita ļoti interesants, ekstrēms. 60. gadu beigās mums bija līdzvērtīgi sasniegumi ar igauņiem. Pēdējos piecus gadus līdz 70. gadu sākumam startēju Latvijas izlasē. Latvijā pēc Tāļa Pāvuliņa man bija 2. vieta.”
 
Atsāk lēkt pēc 37 gadiem
Pēc skolas absolvēšanas Modris nebija nodarbojies ar tramplīnlēkšanu, bet aizrāvies ar motokrosu un skijoringu, lai gan visu laiku sirdī saglabājis domu, ka šis sporta veids Latvijā ir jāpopularizē un jāatjauno. „Ar šo sporta veidu atsāka nodarboties pēc 37 gadiem, pirms pieciem gadiem startējot sacensībās Ungārijā, kur piedalījās astoņu valstu sportisti. Es biju vecākais dalībnieks. Noturējos kaut kur pa vidu, piedzīvoju vienu kritienu,” savas atjaunotās sporta gaitas raksturo treneris. Pirms četriem gadiem startējis arī veterānu pasaules čempionātā Somijā, kur pirmajā mačā iegūta 9. vieta, bet nākamajā gadā vasaras čempionātā Šveicē – 2. un 3. vieta uz diviem tramplīniem.

Pēc kvalifikācijas M. Krūze ir sporta meistars tramplīnlēkšanā, pirms diviem gadiem pabeidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju.
 
Dibina savu klubu
Kad radušies piemēroti apstākļi, M. Krūze sapulcinājis savus domubiedrus un 2005. gadā Siguldā nodibinājuši klubu “Lidojošais sportists” (kluba valdes loceklis ir Agris Kumeliņš). Jau pēc gada, 2006. gadā, Modris dibinājis savu tramplīnlēcēju klubu Ogrē – “Ogres stils”. “Mani pirmie audzēkņi bija brāļadēls Kārlis Krūze, viņa draugs Kristaps Laganovskis un Juris Seilis. Tolaik dzīvoju Skautu ielā, nekādu tramplīnu mums nebija, tāpēc puikas trenēju tepat gar mājas pļaviņu. No igauņu kolēģiem izdevās sadabūt slēpes, ar ko trenēties. Tad uzstādījām divus metrus augstu estakādi Pārogrē, kas atradās zem jumta – varējām trenēties arī rudenī. Notika tā saucamie “sausie” treniņi, imitācijas, lai sagatavotos lēkt ar slēpēm. Darbojāmies divus mēnešus, puikām ļoti labi izdevās. Tad devāmies uz Igauniju, Otepi, kur mazākas jaudas tramplīni par 25 metriem nebija. Viss izdevās, trenējāmies arī Austrijā un Vācijā. Gada laikā viņi lēca jau no 90 metru jaudas tramplīna,” atceras M. Krūze.
 
Tramplīni ar mākslīgo segumu
Klubā pamazām sāka nākt dažāda vecuma zēni un meitenes, kurām treneris pacietīgi ierādīja tramplīnlēkšanas mākslu. Savā īpašumā Kranciema ielā Modris uzcēla trīs tramplīnus – 5, 10 un 15 metru jaudas, kur jaunajiem sportistiem ierādīt pirmās iemaņas. Tie klāti ar mākslīgo segumu – mazām plastmasas slotiņām. Ziemā mākslīgais segums paliek virsū, tikai tam virsū tiek uzskrūvētas latiņas vai uzklāts rupjāks tīkls, lai sniegs nešļūk nost. Beidzoties ziemai, latiņas tiek noņemtas.
 
Darbs, pacietība un gribasspēks
Šobrīd M. Krūze strādā ar 10 – 11 sportistiem vecumā no 6 līdz 22 gadiem. Treniņprocess nav viegls, nepieciešams liels darbs, pacietība un gribasspēks. “Sākumā notiek koordinācijas, līdzsvara attīstīšanas un stiepšanās vingrinājumi. Šļūcam no kalna ar “ābolīti”. Šis process māca pārvarēt sevi, psiholoģiski sevi sagatavot lēcienam. Apgūstam ieskrējiena un piezemēšanās stāju. Tikai tad to visu liekam kopā un mācāmies nostāvēt uz slēpēm, nobraukt no kalniņa, nobremzēt un pareizi nokrist. Tad nobrauciens no tramplīna – sākumā pieci metri, tad vairāk,” treniņprocesu raksturo treneris. Arī sacensībās vairāki tiesneši vērtē lidojuma stilu, atrašanos gaisā, piezemēšanos, nobraucienu.
 
Perspektīvi audzēkņi
Treneris lepojas ar saviem sportistiem – ar labiem rezultātiem viņi startējuši vidēja līmeņa sacensībās, trenējušies dažādos sporta kompleksos ārzemēm. K. Krūzes un K. Laganovska rekords ir 71 metrs no 90 metru jaudas tramplīna, viņi startējuši sacensībās Vācijā, Austrijā, Igaunijā. Šobrīd par perspektīvu skolnieku M. Krūze uzskata sešgadīgo Sandi Bēniņu un savu desmitgadīgo mazmeitu Šarloti Šķēli. „Ar Šarloti sāku strādāt pirms trim gadiem, pēc gada viņa sāka piedalīties sacensībās un pa šo laiku dažāda mēroga sacensībās Latvijā, Igaunijā, Somijā un Vācijā viņa ieguvusi 49 kausus. Baltijā Šarlote savā vecuma grupā ir līdere, viņas tālākais lēciens ir 26 metri Austrijā,” lepojas treneris. Pirms diviem gadiem Vācijā piecu valstu konkurencē, startējot kopā ar zēniem, meitene izcīnījusi 4. vietu, šogad 1. vieta "Siguldas kauss 2011”, G4S sacensībās Igaunijā lēkšanā 1. vieta, ziemeļu divcīņā (lēkšana un distanču slēpošana) – 3. vieta. Sacensībās "Siguldas kauss 2011” junioru grupā Kārlis Krūze ieguva 1., bet Juris Seilis 2. vietu. Iesācēju grupā Sandis Bēniņš izcīnīja 1. vietu gan lēkšanā, gan ziemeļu divcīņā.
 
Gatavojas olimpiādei
Šarlote mācās Ogres pamatskolas 3. klasē un līdztekus treniņiem lēkšanā ar slēpēm labprāt arī dzied, dejo un peld. „Sākumā man bija bail lēkt no tramplīna, bet, kad sāku lēkt pa lielākiem tramplīniem, tad iepatikās, no augstiem lēcieniem gan vēl mazliet bail,” atzīst Šarlote. “Vēl divi gadi un lēksim no 90 metru jaudas tramplīniem,” pārliecinoši saka M. Krūze, un piebilst, ka jau šogad, ņemot vērā Šarlotes sagatavotību, meitene lēks no 70 metru jaudas tramplīna. “Mums ar Šarloti ir jābrauc uz olimpiādi! 2014. gadā Sočos notiks pirmā olimpiāde, kurā piedalīsies arī meitenes. Spēcīgas sportistes nāk no Austrijas, Vācijas, Francijas, Amerikas, bet latvieši nebūt nav vājāki, ir tikai jāstrādā,” apņēmības pilns saka treneris.
 
Audzina raksturu un uzlabo koordināciju
“Lai nodarbotos ar tramplīnlēkšanu, pats svarīgākais ir gribasspēks! Šis sporta veids nemaz nav tik bīstams, par kādu to mēdz reizēm uzskatīt, katrā ziņā ne bīstamāks par slalomu. Trenējoties, iegūst adrenalīnu, tas audzina raksturu, koordināciju. Bērnam, uzsākot treniņu, svarīgs vecāku atbalsts. Ir bijušas situācijas, kad vecāki atved bērnu uz treniņu, bet, ieraugot tramplīnu, bailēs noplāta rokas, ka savu bērnu uz tāda nelaidīs, bet, kad bērns sasniedz pirmos rezultātus, vecāki ir ļoti lepni un priecīgi,” pieredzē dalās treneris.
 
Lai sacensības notiktu Ogrē
Šobrīd ar tramplīnlēkšanu Latvijā var nodarboties Siguldā un Ogrē, Lietuvā tādas iespējas nav, savukārt Igaunijā šī sporta veida attīstība ir gājusi uz priekšu, jo ir izveidota ļoti laba sporta bāze. “Ļoti ceru, ka plānotajā Zilo kalnu sporta kompleksā tiks uzcelti arī tramplīni, vismaz ar 90 metru un 70 metru jaudu. Tad sportisti varētu sasniegt daudz augstākus rezultātus, varētu gatavot viņus olimpiādei, nebūtu jābrauc trenēties uz ārzemēm. Pie mums varētu rīkot starptautiska mēroga sacensības, jo Ogre tam ir tik piemērota – tuvu Rīga, laba satiksme, turklāt tramplīnlēkšana ir sporta veids, ar ko var nodarboties arī vasarā,” ir pārliecināts M. Krūze un aicina pulkā jaunus sportistus, zēnus un meitenes, kuri vēlētos apgūt slēpošanas māku, kā arī lēkšanu ar slēpēm, tālrunis 29442692.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības