Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem" Publicēts: 2011-04-19 10:14:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Aptuveni pirms gada darba grupa, kurā savus spēkus apvienoja visdažādāko nozaru speciālisti, uzsāka dabas parka «Ogres Zilie kalni» dabas aizsardzības plāna izstrādi nākamajiem desmit gadiem. Aizvadītajā nedēļā Ogres novada domē notika minētā plāna sabiedriskā apspriešana.
Dabas parka «Ogres Zilie kalni» dabas aizsardzības plānu izstrādā individuālais pētniecības uzņēmums «Pededze». Ogres Zilie kalni atrodas Ogres un Ikšķiles novadā, un tā ir Eiropas nozīmes (Natura 2000) īpaši aizsargājama dabas teritorija, līdz ar to plāna izstrāde nebūt nav vienkārša. Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies ne vien plāna izstrādātāji, bet arī Ogres novada pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, sporta entuziasti un iedzīvotāji, kuriem nav vienaldzīga dabas parka tālākā nākotne.
Atstājot visu, kā ir, pēc 10 gadiem var nebūt, ko aizsargāt
IU «Pededze» vadītājs, ģeogrāfs Māris Laiviņš klātesošos īsumā iepazīstināja ar svarīgāko, ko paredz jaunais dabas aizsardzības plāns, kurā izdevies sabalansēt gan dabas aizsardzības, gan aktīvās atpūtas jautājumus. Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis atzīst, ka atstāt visu, kā tas bija līdz šim, vairs nedrīkst, jo vēl pēc desmit gadiem nebūs vispār ko aizsargāt – stihiskā atpūtnieku plūsma dienu no dienas iznīcina unikālās dabas vērtības. Lai mainītu situāciju, Ogres un Ikšķiles pašvaldība izveidoja kopīgu Tūrisma aģentūru, kur nomās dabas parka teritoriju no tās lielākā īpašnieka «Rīgas meži» un saskaņā ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu organizēs civilizētu atpūtu un sportiskās aktivitātes šajā unikālajā teritorijā, kādas nav citviet Latvijā. Ogres Zilajos kalnos varbūt nebūs starptautiska mēroga sacensību, bet te ikvienam būs iespēja baudīt dabu un uzlabot veselību, nododoties sportiskām aktivitātēm – slēpošanai, riteņbraukšanai, nūjošanai utt. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī Latvijas slēpošanas savienības prezidents Vairis Brīze, kurš atzina, ka šis ir vispareizākais virziens, kurā attīstīt Ogres Zilo kalnu dabas parku, jo orientēties uz starptautiska mēroga sacensību rīkošanu šobrīd nav prāta darbs. Šāda mēroga sacensības slēpotājiem Latvijā pērn bijušas tikai divas, un to organizēšanu spēj nodrošināt jau esošās trases. Savukārt distanču slēpošana iedzīvotāju vidū ik gadu kļūst aizvien populārāka, un Ogres Zilie kalni tam ir piemērota vieta.
Jāveicina sporta aktivitātes
M.Laiviņš klātesošos īsumā iepazīstināja ar dabas parka aizsardzības plānu. Dabas parka teritorija ir sadalīta vairākās zonās, un katrai no tām izstrādāti individuāli noteikumi. M.Laiviņš atzīst, ka vislielāko postu parkam nodarījusi stihiskā atpūtnieku plūsma, kāda tā bijusi līdz šim – parka teritoriju šķērso taku un autoceļu tīkls, kuru nākotnē plānots ierobežot. «Saistībā ar šo projektu gan pasūtītājiem, gan mums radās priekšstats, ka vislabāk šīs dabas vērtības saglabāt, veicinot sporta aktivitātes un mērķtiecīgi veidojot tam atbilstošu infrastruktūru. Plāna tapšanas laikā saņēmām daudz un dažādus ieteikumus gan no Igaunijas kolēģiem, kuri savā valstī izveidojuši ne vienu vien dabas parku, gan arī no Ogres slēpotāju kluba, kuri jau vairākus gadus aktīvi izmanto parka iespējas. Tieši slēpošana ir tas sporta veids, ko vajadzētu attīstīt un kas nodara vismazāko postu dabai, jo slēpošana visaktīvākā ir ziemā, kad grunts ir sasalusi un netiek nodarīti bojājumi zemsedzei. Protams, izstrādājot plānu, padomāts, lai iedzīvotājiem ir iespēja aktīvai atpūtai nodoties arī vasaras sezonā,» stāsta M.Laiviņš.
Būs gan peldvietas, gan skatu tornis
«OVV» iepriekšējos numuros jau rakstīja par dabas parka plāna izstrādātāju iecerēm, piemēram, izveidot asfaltētu 4,3 kilometrus garu četrus metrus platu celiņu, kas ziemā būs pieejams slēpotājiem, bet vasarā riteņbraucējiem un skrituļotājiem. Dubkalna karjera rietumu daļā paredzēts uzbūvēt sporta un tūrisma centru – divstāvu celtni, kas atradīsies vienādā – trīs kilometru attālumā gan no Ogres, gan Ikšķiles. Pirmajā ēkas stāvā plānots izvietot dažādas ekspozīciju zāles, bet otrajā stāvā būs neliela viesnīca ar ne vairāk kā 50 vietām. Dubkalnu karjers sastāv no divām ūdens tilpnēm. Mazākā no tām ir aizaugusi un to plānots aizbērt, lai varētu izveidot sporta laukumus – basketbolam, volejbolam, vai iekārtot nelielu stadionu citām vajadzībām. Ap Dubkalna karjeru abos krastos paredzēts ierīkot arī vairākas peldvietas, izveidot mācību taku, kas sastāvētu no trim apļiem. Lielākais no tiem paredzēts 10 kilometru garumā. Augstajos kalnos pie izcirtuma plānots izveidot skatu torni, bet Zilo kalnu pakājē pie Tīnūžu ielas – nelielu vienstāva informācijas centru. Daudzos meža ceļus transporta kustībai paredzēts slēgt, atstājot vien divus, pie kuriem būs izveidotas vairākas autostāvvietas.
Dabas parka teritorija nav tas pats, kas sporta komplekss
Sporta entuziasti pauda neizpratni, kāpēc asfaltētais posms neveido slēgtu apli, kas krietni atvieglotu sportiskās aktivitātes un neradītu haosu. M.Laiviņš norādīja, ka tā tomēr ir dabas parka teritorija, kas atšķiras no vienkārša sporta kompleksa. Tāpēc visas trases izprojektētas tā, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Ar laiku tomēr šāds noslēgts asfaltēts aplis varētu tikt izveidots, neskarot dabas parka teritoriju un stiepjoties paralēli autoceļiem, taču tas ir laika un finansu jautājums. «Domāju, ka attīstības plāna izstrādātājiem ir izdevies rast optimālo variantu, kā sabalansēt divas lietas – dabas aizsardzību un aktīvo atpūtu. Nedrīkst aizmirst arī to, ka parku izmantos ne vien aktīvā sporta cienītāji, bet arī dažāda vecuma grupu iedzīvotāji, kuri vēlas vienkārši pastaigāt un baudīt dabu,» norādīja E.Helmanis.
Zilos kalnus ar žogu neapjozīsi
Savukārt ogrēniete, juriste Svetlana Maršāne pauda pārliecību, ka Zilos kalnus vajadzētu saglabāt kā neskartu dabas stūrīti. Viņai oponēja daudzi klātesošie, iebilstot, ka parks kā neskarts dabas stūrītis bijis visus šos gadus un kas no tā sanācis, visiem labi redzams. «Ogres Zilie kalni nav slēgta teritorija, mēs nevaram tiem apjozt žogu un neļaut nevienam ienākt, bet mēs, kā jau iepriekš minēju, varam šo stihisko atpūtnieku plūsmu organizēt, un dabai no tā būs lielāks labums,» norāda M.Laiviņš. «Mēs varam teikt, ka mīlam dabu un noraudzīties, kā parks aiziet bojā, bet varam arī izveidot infrastruktūru, celiņus un iedzīvotājus novirzīt no aizsargājamajām teritorijām, ko arī paredz šis plāns. Mēs esam panākuši kompromisu starp dabas aizsardzību un tiem, kas sporto,» piebilst E.Helmanis.
Sabiedriskās apspriedes laikā iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, vai peldvietās plānots ņemt ūdens analīzes, vai ir padomāts par attīrīšanas iekārtām, ja reiz paredzēta viesnīca, un daudz ko citu. Divas sabiedriskajai apspriešanai atvēlētās stundas aizritēja nemanot. Dabas parka «Ogres Zilie kalni» aizsardzības plāna izstrādātāji solīja ņemt vērā daudzos iedzīvotāju ieteikumus, jo šī plāna uzdevums nav vis radīt cilvēkiem virkni aizliegumu, bet gan meklēt risinājumu dabas parka izmantošanas iespēju paplašināšanai.
|