Daudzšķautņainajā pasākumā piedalījās 92 cilvēki (jaunākajam bija divi, vecākajam – 66 gadi). Interesenti ieradās no daudzām mūsu valsts vietām. Lielajā zālē lektors Jānis Jaunbergs informēja klausītājus par krīzi valstiskajā astronautikā – problēmām un iespējām. Atskatoties uz valstiskās astronautikas 50 gadiem, parasti domājam par tehniku un cilvēkiem, kuri uzturējušies kosmosā. Taču galvenais virzītājspēks ir idejas, kuru vārdā kosmiskā tehnika konstruēta, un labākie no labākajiem pilotiem ir sacentušies par nedaudzajām valsts apmaksātajām astronautu vietām. Idejas mainījušās līdzi laikiem – no militārisma un nacionālisma (jāatceras PSRS un ASV sīvā sacensība) uz zinātniskiem pētījumiem, kosmosa praktisko izmantošanu, planētu kolonizāciju un Zemes lielvalstu politisko tuvināšanos.

 

Lektors Ilgonis Vilks iepazīstināja ar J. Gagarina lidojumu no cilvēciskās puses, restaurējot un izjūtot pirmā cilvēka kosmiskā lidojuma notikumus stundu pa stundai, no agra rīta līdz vēlam vakaram (12.aprīlis bija īpaša diena, lai gan izplatījumā padomju kosmonauts bija tikai 107 minūtes).

 

Lektores Evas Daiginas tēma bija «Tīrā telpa Ventspilī» un «Mums pieder debesis 2011» konkurss. Viņa informēja par Ventspilī izveidoto «Tīro telpu», kas atbilst ISO 7. klasei, kurā jau 2011.gada vasarā tiks organizētas praktiskās apmācības studentiem/pētniekiem vasaras skolas ietvaros saistībā ar mazo satelītu būvi. Diviem jauniešiem, konkursa uzvarētājiem, būs iespēja doties uz ASV Kosmosa un raķešu centra organizēto starptautisko nometni.

Lektors Ints Ķešāns meklēja atbildes uz jautājumiem: kas īsti ir kosmiskais lidojums, kā mēs līdz kaut kam tādam nonācām un kurp tas ir aizvedis? Tika izsludināts arī ikgadējais fotokonkurss.

Mākoņi, ziemeļblāzmas, meteorīti...

Savukārt mazajā zālē lektors Jānis Kauliņš pastāstīja par sudrabainajiem mākoņiem, to redzamības apstākļiem, galvenajām mākoņu formām, sudrabaino mākoņu klasifikāciju, novērojumiem, vizuālo un fotogrāfisko novērojumu organizāciju.

 

Lektora Jāņa Šatrovska uzstāšanās tēma bija Ziemeļblāzmas Latvijā, to medības kopš 2001.gada; dejojošās gaismas Latvijas platuma grādos. Kā tas ir iespējams?

 

Lektors Jānis Kauliņš pastāstīja, kā iegūt meteorītu kolekciju, kā var vākt Zemes atmosfērā nokļuvušos mikrometeorītus, kurus no atmosfēras izskalo lietus.

 

Lektors Aleksandrs Šipovs runāja par astrofotografēšanu Rīgas apstākļos, bet Aivis Meijers klātesošajiem demonstrēja saistošus eksperimentus.

 

«Jurija nakts» pasākumā bija arī saviesīgā daļa ar garšīgiem cienastiem. Paldies lektoriem, organizatoriem, talciniekiem, teleskopu un binokļu īpašniekiem, kuri savus instrumentus bija atveduši un labprāt izrādīja debesu objektus ikvienam. Neizdodas tik bieži, kā gribētos, aplūkot Mēness krāterus, Saturna gredzenus un daudzus citus debesu brīnumus.

Kalēja mazmazdēlu interesē astronomija

SIA «StarSpace»Suntažu observatorijas saimnieks ir «Kaltiņu» māju mantinieks Arnis Ginters, kura centienus izprot un atbalsta dzīvesbiedre un abas meitiņas. Bez kosmisku plašumu izpētes Ginteri saprotas arī ar piezemētām lietām – saimniecībā noder 80 hektāri zemes (apmēram puse – meža platības), aitu ganāmpulks un vistu bariņš. Vēl viena (mazāka) observatorija Gintera kungam ir «Rāmkalnos». Arī tur bijuši izglītojoši izklaidējoši pasākumi. Ikdienā Arnis strādā informācijas tehnoloģiju (IT) jomā Aizkraukles bankā, Rīgā, bet, lai papildinātu zināšanas astronomijā, tālmācībā studē Lankasteras universitātē.

 

Kā sākās kosmosa iekarošana? 1992.gadā tika pārņemta «Kaltiņu» māja, ko 1929.gadā Arņa vecvectēvs, kalējs, uzcēlis no savā ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem. Observatorija tika ierīkota krievu laiku skābbarības tornī, to mazliet paaugstinot. Lai iegādātos modernu teleskopu ar diviem spoguļiem, kustīgo montējumu un observatorijas kupolu, nācās ņemt kredītu un tērēt ievērojamus personiskos līdzekļus. Nu gribētos īstenot interneta pieslēgumu. Žēl, ka valstiskā līmenī nav pienācīga atbalsta. Nākotnē ir doma saremontēt un atjaunot līdzās esošo ēku, kur organizēt kārtējos salidojumus, konferences, ierīkot aktu zāli un atpūtas viesistabas. Protams, astronomija ir ļoti saistoša zinātne, tomēr skolā vairs šāda priekšmeta nav, nav arī pasniedzēju, kuriem būtu pamatīgas zināšanas un vēlme tās atraktīvi pasniegt.

Observatorija – arvien populārāka

Arnis uzsver, ka viesiem nepiedāvā vienkārši paskatīties. Galvenais ir nevis tas, ko redz, bet gan tas, ko dzird. Lekcijas ilgst aptuveni pusotru stundu, bez tam iespējamas arī viktorīnas, eksperimenti, pacienāšana. Saprotams, tie ir maksas pasākumi. Suntažu observatorija kļūst arvien populārāka. Īpaši apmeklētāju skaits pieaug, kad vērojami aptumsumi, Mēness pietuvošanās, meteorītu lietus. Mājas lapu ik mēnesi apskata ap 14 000 interesentu.

Kosmiskie sasniegumi un rekordi

* Alana Šeparda – pirmā amerikāņa suborbitālais lidojums bija visīsākais (tikai 15 minūtes, kuru laikā viņš sasniedza 185 kilometru augstumu un nolidoja 486 kilometrus). 1971.gadā viņš ar Apollo 14 devās uz Mēnesi un 47 gadu vecumā kļuva par vecāko personu, kas jebkad ir staigājusi pa Zemes pavadoņa virsmu.

* Vecākais astronauts (77 gadi) bija ASV senators Džons Glens, kurš lidoja ar ASV vairākkārtīgi izmantojamo kosmosa kuģi Discovery 1998.gadā.

* Visvairāk dienu (438) nepārtrauktā misijā pavadījis Valērijs Poļakovs. Apmēram tikpat ilgs un grūts bija viņa rehabilitācijas periods.

* Par pirmo sievieti kosmosā kļuva PSRS pārstāve Valentīna Tereškova, kura lidoja ar Vostok 6 1963.gadā, veicot 48 apļus ap Zemi.

* Pirmā ASV pārstāve Sallija Raida lidoja tikai 1983.gadā.

* Visilgāk kosmosā, ja saskaita visus lidojumus kopā, pavadījis Sergejs Krikaļovs (803 dienas).

* No sievietēm visilgāk kosmosā pabijusi ASV astronaute Pegija Vaitsone (376 dienas).

* Pirmie uz Mēness pabija Apollo 11 astronauti. Viens no viņiem ir Nils Armstrongs.

Pirmais atklātā kosmosā uz 12 minūtēm izgāja Aleksejs Ļeonovs 1965.gada 18.martā.

* Visilgāk Visumā uzturējies Latvijā dzimušais Krievijas kosmonauts Anatolijs Solovjovs, piecu misiju laikā viņš kosmiskajā telpā izgājis 16 reizes, pavadot ārpus kuģa vairāk kā 82 stundas.

* 2001.gadā Starptautisko kosmisko staciju apmeklēja pirmais kosmosa tūrists – Deniss Tito, samaksājot par lidojumu 20 miljonus dolāru, vienas nakts cena bija aptuveni 2,5 miljoni.