Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kā Valkas puses zēns ar igauņu (Viļa dzimtas saknes iestiepjas mūsu kaimiņzemē) uzvārdu nokļuva mūsu pilsētā un  savas darba gaitas nu jau vairākus gadu desmitus saista ar Ogres Kultūras centru un pūtēju orķestri Horizonts?

Pabeidzis Valkas vidusskolu, jauneklis muzikālo izglītību turpināja apgūt Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Pedagogs Alfrēds Segliņš 1970.gadā uzaicināja Vili uzspelēt saksofonu viņa vadītājā Ogres pūtēju orķestrī, bet jau 1971.gadā uzticēja savam audzēknim visa kolektīva vadību.

Jau 1975.gadā kolektīvs ieguva godpilno Tautas pūtēja orķestra nosaukumu. Vilis nebaidījās eksperimentēt. Horizonts koncertējis kopā ar deju kolektīviem, jauktajiem koriem. Daudzi pazīstami solisti - Viktors Lapčenoks, Uģis Roze, Imants Skrastiņš, Tonija Dombrovska, Uģis Miezītis – dziedājuši orķestra pavadījumā. 

Bet vislielākais eksperiments tika sarīkots 1985.gadā, kad Vilis Kokamegi, būdams XIX Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģents, nolēma orķestru iznācienu svētku Noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē padarīt interesantāku. 100 bundziniecēm tika izveidota speciāla horeorgāfija, ko viņas, skaļu skatītāju ovāciju pavadītas, izpildīja, pūtēju orķestriem atskaņojot  Mindauga Tamošūna svētku maršu “Prieks”.

Ir spēlēti neskaitāmi koncerti Latvijā, bijušajā Padomju Savienībā par Horizonta sniegumu priecājušies klausītāji Krievijā, Gruzijā, Igaunijā, Lietuvā. Arī Eiropas valstis - Poliju, Dāniju, Zviedriju, Vāciju, Norvēģiju, Nīderlandi – pieskandinājuši orķestra mūziķi.
Iepazinis pasaules pieredzi,Vilis Kokamegi 1999. gadā Ogrē iedibināja Starptautisko pūtēju orķestru festivālu “Brīze” un bija tā mākslinieciskais vadītājs, tādejādi iepazīstinādams ogrēniešus ar Eiropas (Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Lietuvas) pūtēju orķestru muzicēšanas tradīcijām.

Ogrē arī nodibināta ģimene, izaudzināti divi bērni, nu jau jāsamīlē 4 mazbērni, mazmeitiņa Kate mācās Rīgas Doma kora skolas 3.klasē.

Dēls Tomass Kokamegi daudzus gadus orķestrī spēlēja  klarneti un šobrīd ir arī tēva palīgs un Horizonta koncertmeistars.

Meita – Anda Sīviņa strādā VAS “Latvijas Gaisa Satiksme”.

Jautāts par spilgtākajiem iespaidiem kopā ar Horizontu, Vilis domīgi bilst, ka to ir tik daudz, ka visus ne pieminēt, un vairāki ir tādi, kas  plašākai publikai nav stāstāmi.

Visemocionālākie brīži, protams, saistās ar uzvarām dažādos konkursos un skatēs. Neaprakstāmas sajūtas tika pārdzīvotas, kad 1975. gadā orķestris pirmo reizi republikas skatē izcīnija pirmo vietu, un mūziķi pateicībā visu acu priekšā diriģentu uzmeta urravās.
Ilgi ausīs skanēja arī ģenerāļa Mihailova uzslava: “Atbrauca latvieši un parādīja mums, krieviem, kā jāspēlē Čaikovskis”, pēc 1990.gadā Maskavā Starptautiskajā konkursā iegūtā laureāta diploma par Pētera Čaikovska svētku marša interpretāciju. 

1994.gadā Roskildē Dānijā Starptautiskajā konkursā starp 22 valstu orķestriem nupat neatkarību atguvušajai Latvijai, kuru pārstāvēja Horizonts, godpilnā 3.vieta. Tas toreiz bija neticami, jo apsteigts bija arī orķestris no Čehijas, valsts, kas lepojas ar augstas klases pūtēju orķestriem. 

Daudz interesantu brīžu un dažādi pārpratumi tika piedzīvoti tajos tālajos padomju laikos, kad divas reizes gadā – 1.maijā un Oktobra revolūcijas gadadienā 7.novembrī – obligāti bija jāpiedalās darbaļaužu demostrācijās.

Demonstrācijas sākās tagadējā pilsētas skvērā un beidzās laukumā pretī ev. luteriskajai baznīcai. Tur tika teiktas svētku uzrunas. Bet blakus laukumam bija kiosks, saukts, Zebra, kur mūziķi runu laikā devās “iestiprināties”. Izskan pēdējā uzruna, Vilis pacēlis rokas pirmajam akordam, bet.... nav, kas spēlē. Rokas jātur augšā tik ilgi, kamēr mūziķi pūzdami, elsdami ieņēmuši savas vietas.

Orķestris demonstrācijās vienmēr gājis pa priekšu, pēc tam Ogres partijas un valdības vadītāji. Mūziķi no aizmugures tika nopētīti pamatīgi. Vienam otram bikses nebija izbuktētas. Bet kas par to saņēma rājienu? Protams, ka diriģents un kultūras nama toreizējā direktore Millerīte (Vilma Millere).

Visu ogrēniešu labi pazīstamais un iemīļotais lācītis arī tajos gados sēdēja turpat Brīvības ielas malā. Kādam bija dots uzdevums svētkiem par godu to pārkrasot, lai nav tik noplucis. Rezultātā - balts lācītis bāž roku sarkanbaltā medus podā. Tāda aina pavērās ceļā uz laukumu, bet atpakaļceļā lācis un medus pods zibenīgi bija kļuvis brūns. Kas toreiz saņēma rājienu, vēsture klusē.

 Tādus gadījumus iz dzīves Vilis varētu stāstīt un stāstīt... Kā nekā 65 raibu raibi gadi nodzīvoti un 40 no tiem pie Horizonta diriģenta pults. Atnāciet 22. oktobrī plkst.17.00 uz Ogres Kultūras centru un paši paklausieties orķestra skanējumā un Viļa atmiņās.