ogresfakti Publicēts: 2009-02-02 12:26:00 / Ekonomika
Ziņot redakcijai
Ogres novada domes uzņēmējdarbības komisijas locekļi pauž viedokli, ka šobrīd uzņēmējdarbības attīstību novadā ievērojami apgrūtina izpratnes un pretimnākšanas trūkums amatpersonu vidū. Tās, tā vietā, lai atbalstītu biznesa ideju realizāciju, to visādi kavē, izvirzot grūti izpildāmus nosacījumus. Daudzi biznesa ideju autori, atduroties pret birokrātijas sienu, labprātāk izvēlas strādāt citās pašvaldībās.
„Svarīgi, lai Ogres amatpersonas saprot, ka viņu ieņēmumi atkarīgi no tā, kādi ir nodokļi,” teic „Fazer maiznīcas” rīkotājdirektors Ivars Skrebelis, aicinot pašvaldībai izstrādāt piedāvājumu paketi potenciālajiem investoriem. Domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis atzīst, ka Ogres novads investoriem kā bonusu var piedāvāt tikai savu ģeogrāfisko stāvokli, bet pēc I.Skrebeļa domām – arī kvalificētu darbaspēku. Pašvaldībai būtu jādomā par jaunu plusu radīšanai, veicinot investoru izvēli par labu pilsētai. Esošajos bezdarba apstākļos nebūtu grūti esošos pašvaldības darbiniekus nomainīt pret atsaucīgākiem, tādēļ amatpersonas, it īpaši domes nodaļu vadītāji, jānostāda izvēles priekšā – saglabāt līdzšinējo attieksmi un zaudēt darbu, vai turpināt strādāt, bet kļūstot daudz pretimnākošākiem un atsaucīgākiem.
„Pilnīgi visās Ogres pašvaldības nodaļās cilvēkiem ir vienāda domāšana,” atzīst P.Špakovskis, „Visi māk pateikt: tā nevar darīt!, bet nevar atbildēt, kā jādara, jo viņiem trūkst radošās domāšanas.” „Ja tā turpināsies, tad pašvaldībai nebūs ne ko iekasēt, ne maksāt algās saviem darbiniekiem,” domā uzņēmējdarbības komisijas loceklis Pēteris Dimants, „Atliks tikai cīnīties par parādu piedziņu.”
P.Dimants atceras kādu dienu, kad kārtojis ar biznesa projektiem saistītus jautājumus gan Ķegumā, gan Ogrē. Ķeguma pašvaldībā, kārtojot ar briežu dārza izveidi saistītus jautājumus, saņemta ļoti pretimnākoša attieksme – darbiniece, kas nav bijusi iepriekš pazīstama, palīdzējusi sagatavot dokumentu paketi un tajā pašā dienā izsniegti tehniskie noteikumi. Turklāt pašvaldības pārstāvji piedāvāja sazināties ar zemesgabala kaimiņiem un nokārtot nepieciešamos saskaņojumus. Amatpersona paskaidrojusi, ka pašvaldība apzinās – uzņēmējdarbības attīstība ir Ķeguma pašvaldības interesēs.
„Tajā pašā dienā devos uz Ogres būvvaldi kārtot jautājumus par Ogres muižas rekonstrukciju. Te mani gāja ļoti smagi, bet, diemžēl, ļoti ierasti. Ja man ir sajūta, ka kādu apgrūtinu, atņemu viņa dārgo laiku un mani labāk redz ejam, nekā nākam, tad ziniet... eju tur, kur mani gaida tur, kur mani gaida un saprot. Visa attīstība sākas ar vizīti pie speciālistiem un projekta sagatavošanu. Nauda, ko saņem šie speciālisti, nāk no nodokļu maksātājiem, tātad, no mums, iedzīvotājiem. Tagad jau trešo reizi iesniedzu skiču projektu. Kas tā par attieksmi?” sašutis P.Dimants.
Ogres būvvaldes nostāju pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts skaidro ar to, ka muižas rekonstrukcijas ietvaros jārisina ar automašīnu kustību un gājēju drošību saistīti jautājumi. P.Zilberts norāda, ka Ogres muižai kā objektam ir vēsturiska vērtība, kaut arī muižas ēkas šobrīd ir sliktā stāvoklī. „Vieta ir reprezentabla, tas ir pats pilsētas centrs,” teic P.Zilberts par muižu, kas atrodas Rīgas-Daugavpils šosejas malā, iepretim "Varžu dīķim", „Mēs gribam šajā vietā redzēt kvalitatīvu arhitektūru, lai muiža pēc rekonstrukcijas būtu interesanta, lai tiktu veidota estētiska vide”. Šobrīd plānotās „Ogres muižas” elementu fasādes daļas būvvaldes amatpersonām šķiet sadrumstalotas, izvirzīta prasība, lai tās tiktu „savilktas kopā”.
P.Zilberts gan atzīst, ka nav skaidru, normatīvajos aktos rakstītu kritēriju, kas arhitektūru ļautu klasificēt kā „kvalitatīvu”, „interesantu” un „estētisku”, līdz ar to spriedumu šajā sakarā izdara domes speciālisti, vadoties no personīgā kompetences līmeņa. |